Mālkalns

Grāmatā “Nenoteiktā bija”, kurā Nora Ikstena pierakstījusi Imanta Ziedoņa atmiņas, Ziedonis stāsta:

“Tukums ir ļoti skanīgs un no ziediem. Viss vienos ķiršu kokos. Un ziedošās kastaņās. Tā pilsētiņa ir neiedomājama, vienmēr pilna ar ziediem, vai rudenī, vai vasarā, tur visur apkārt bija dārzi, dārzniecības.

Nekur citur tā nebija. Es biju sataisījies kļūt par dārznieku, tad es visu kārtīgi izpētīju.

Pavasaris tā ziedēja, tik pilns, ķiršu dārzi, lauki un pļavas turpat blakus. Artums to visu uzgleznoja. Viss tur ziedēja.

Mazās ieliņas, dārziņi, pagalmiņi, pilni ar ziediem. Puikas jau par tādām lietām nerunāja, bet sirdī tas bija ļoti svarīgi. Tā ziedēšana.

Kāds no mūsu puikām vakaros nevarēja aizmigt, bet rītos gulēja kā nosists, nevarēja piecelties. Tad mēs viņu iznesām laukā, lai guļ puķu dobēs. Tā viņš tur puķēs smuki gulēja, meitenes pa logu priecājās, kā viņš guļ.

Tik pasakaini tikai Tukumā var paiet nakts un jaunība.”

Tukums Imantam Ziedonim vienmēr bijusi nozīmīga vieta – te veidojusies viņa personība, te pavadīti pusaudža gadi, mācoties vidusskolā, iepazīta vide un skolotāji, kas viņam atklāja jaunus estētiskos apvāršņus un mudināja doties tālāk sevis pilnveidošanas un attīstības ceļā. To dzejnieks uzsvēris un vairākkārt apstiprinājis visu dzīvi, īpaši mūža nogalē. Arī ar dalību savā pēdējā publiskajā akcijā 2010. gadā, kopā ar fonda “Viegli” dalībniekiem uzsākot ķiršu dārza veidošanu Tukuma Mālkalnā un pašam personīgi iestādot pirmos ķiršu kociņus.

___________________________

* Maršruts tapis sadarbībā ar Tukuma Tūrisma informācijas centru

** Fotomateriāls - Tukuma tūrisma informācijas centrs un Tukuma pilsētas muzejs