^{Evija Stukle-Zuitiņa. Lēnais vilciens, 2024 (tekstilmozaīka, izšuvums, adījums)}

Jūrmalas izstāžu telpas piedāvā daudzveidīgu mākslas un kultūras programmu visa gada garumā. Te skatāmas gan laikmetīgās mākslas ekspozīcijas, gan izstādes, kas izgaismo kūrorta vēsturi un personību stāstus. Izstāžu vietas izvietotas vēsturiskās koka būvēs, 20. gadsimta otrajā pusē celtās ēkās un pēckara modernisma arhitektūras paraugā – Mākslas stacijā “Dubulti”. Jūrmalas muzeji un galerijas regulāri uzņem gan Latvijas, gan starptautiskos māksliniekus. Kopā tās veido dinamisku kultūras telpu ar plašu skatījumu uz mākslas procesiem un pilsētas identitāti.

Jūrmalas muzejs (Tirgoņu iela 29, Majori)

• “Ārsts kūrortā 19. gadsimtā” (līdz 24.05) – izstāde Jūrmalas muzejā, kas atklāj 19. gadsimtu kā strauju pārmaiņu laikmetu medicīnā, zinātnē un sabiedrības dzīvē, kad kūrorti kļuva par veselības un dzīvesstila neatņemamu sastāvdaļu. Ekspozīcija pievērš uzmanību jaunajām ārstniecības metodēm, higiēnas prakses nostiprināšanai un ūdens procedūru nozīmei, kā arī kūrārsta profesijas izveidei, kas cieši saistīta ar Ķemeru un Rīgas jūrmalas kūrvietu attīstību. Izstādē skatāmi priekšmeti no muzeju krājumiem un privātkolekcijām, izgaismojot gan tālaika medicīnas atklājumus, gan sabiedrības paradumu maiņu, kas veidoja modernās veselības kultūras pamatus.

^{Laura Feldberga. Krūmu grupa. Instalācija, 2025}

• “Krūmu zvaigznājs” (līdz 01.03) – Talsu mākslinieku grupas izstāde Jūrmalas muzejā, kas atklāj vairāk nekā astoņdesmit gadu laikā veidojušos radošu kopienu ar saknēm 20. gadsimta 30. gados, kad Talsos darbojās gleznotājs Jēkabs Spriņģis. No šīs radošās vides 1990. gados izauga Talsu Krūmu mākslas grupa – brīva, neatkarīga un draudzībā balstīta vienotne, kuras darbība sakrita ar sabiedrības atmodas laiku. Izstāde apvieno dažādu paaudžu māksliniekus un medijus – glezniecību, tēlniecību, fotogrāfiju, instalācijas un objektus –, iezīmējot Talsiem raksturīgu, Latvijas mākslas ainā atpazīstamu radošo zvaigznāju.

• “Atpūtnieks ceļā uz Jūrmalu”  (no 12.02.) – izstāde aicina piedzīvot emocionāli piesātinātu ceļu uz kūrortu dažādos laikmetos – no pajūgiem un tvaikoņiem līdz dzelzceļa satiksmei. Izstāde, izmantojot skaņu, attēlu un telpisku scenogrāfiju, ļauj iejusties vēsturiskā brauciena noskaņā un caur maņu pieredzi sastapt ilgi gaidīto jūru.

Jūrmalas Kultūras centrs (Jomas iela 35, Majori)

• Signe Štrauss un Jekaterina Grjazeva | “Gadu mijas noskaņā” (līdz 12.02) – divu Jūrmalas mākslinieču kopizstāde Jūrmalas Kultūras centrā, kas aicina uz mirkli apstāties starp aizejošo un nākamo gadu. Darbos atklājas laika ritējums kā gaismas meklējumi ziemas krēslā, piedāvājot divus atšķirīgus skatpunktus uz vienu pārejas brīdi. Signes Štrauss aukstās adatas tehnikā radītajās kompozīcijās jūtams trausluma un spēka līdzsvars, savukārt Jekaterinas Grjazevas oforti ienes senatnīgu elpu un bērnības atmiņu noskaņu. Izstāde veido gaismu, līniju un emocionālo impulsu dialogu, kas precīzi iezīmē gadu mijas atmosfēru.

Bulduru Izstāžu nams (Muižas iela 6, Bulduri)

• “Cilvēka trajektorijas” (07.01.–28.02.2026) – Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstila katedras studentu darbu izstāde Bulduru Izstāžu namā, kas caur tekstilu pēta laikmetīgā cilvēka pieredzes ceļus. Izstāde pievēršas identitātei, piederībai, ķermeniskumam un attiecībām, vienlaikus reflektējot par mūsdienu vides pretrunām – patērēšanu, tehnoloģiju radīto atsvešinātību un tuvības trauslumu. Individuālie darbi kopā veido daudzslāņainu karti, aicinot skatītāju apstāties, atpazīt sevi un pārdomāt savas trajektorijas šodienas pasaulē.

Valdis Bušs

• Iespēja ielūkoties Jūrmalas mākslas leģendas – sava laika izcilā latviešu ainavu gleznotāja Valda Buša (1924–2014) darbnīcā un radošajā pasaulē.

Aspazijas māja (Z. Meierovica prospekts 18/20, Dubulti)

• Dita Lūse | “Patverties saulē” (līdz 03.03) – mākslinieces personālizstāde, kas veidota kā klusa miera un līdzsvara telpa nemierīgā laikā. Vienpadsmit gleznās gaisma un telpa rada palēninājuma, vienatnes un iekšēja klusuma sajūtu, ļaujot skatītājam uz mirkli attālināties no ikdienas spriedzes. Gaisma mākslinieces darbos nojauc formu robežas un kļūst par galveno noskaņas veidotāju, kur saule atklājas kā spēka un skaidrības avots, nevis apžilbinošs karstums.

Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs (Pils iela 1, Dubulti)

• “Mana Parīze / Mon Paris” (06.02.–31.03.) – gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Alekseja Naumova izstāde, kurā pirmo reizi vienuviet skatāmas tikai Parīzes ainavas – no agrīnajiem darbiem līdz jaunākajiem plenēra gleznojumiem. Intensīvā krāsu paletē un tiešā darbā dabā mākslinieks fiksē pilsētas gaismu, telpu un mirkļa noskaņu, atklājot Parīzi kā personisku radošās pieredzes telpu. 

Brīvdabas izstāde “Slokai – 770” pie Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas (Raiņa iela 3, Sloka)

Sloka šogad atzīmē 770 gadu jubileju kopš pirmās pieminēšanas vēstures avotos, un šīs nozīmīgās gadadienas ietvaros pie Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas līdz jubilejas gada noslēgumam skatāma brīvdabas izstāde, kas atklāj Slokas vēstures lappuses. Vizualizētajos stāstu stendos apkopota plaša informācija no arhīviem, muzeju krājumiem un iedzīvotāju atmiņām – par Slokas sākotni, iedzīvotājiem un viņu nodarbošanos, skolām, baznīcu un draudzēm, bibliotēku un celulozes fabriku, kas veidojušas šīs vietas identitāti. Katrs stends piedāvā fotogrāfijas, dokumentus un citātus no autentiskiem avotiem, izgaismojot Sloku kā industriālu, izglītotu un garīgi aktīvu kopienu cauri gadsimtiem. Izstādes mērķis ir atdzīvināt vietas atmiņu pilsētvidē un rosināt gan vietējos, gan pilsētas viesus ieraudzīt Sloku kā vienu no Jūrmalas vēsturiskajiem centriem.

^{Žans Denāns, vides objekts “Mare Balticum”, 2025. Foto: Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība}

Jaunatklāts vides objekts Dzintaru pludmalē 

Dzintaru pludmalē pie Turaidas ielas izejas uz jūru apskatāms jauns laikmetīgās mākslas vides objekts – franču mākslinieka Žana Denāna (Jean Denant) veidotā spoguļkarte “Mare Balticum”. No pulēta nerūsējošā tērauda izgatavotais darbs imitē ūdens virsmas mirdzumu un atspoguļo gan jūru, debesis un liedagu, gan skatītāja siluetu. Objekts simbolizē Baltijas jūras valstu vienotību un pievērš uzmanību vides ilgtspējas jautājumiem. Jūrmala ir pirmā no astoņām piejūras valstīm, kur šis darbs tiek uzstādīts.