Pasākumi

Pilna piekļuve bagātīgai vakariņu izlasei - izvēlies un nogaršo iecienītākās garšas.

Cena: pieaugušais 36 EUR; bērniem no 3-12 gadiem 15 EUR.

Dzērieni par papildu maksu.

Rezervācijas lūgums veikt savlaicīgi | +371 22 010 696.

Vakars apvienos spēles un mūziku, radot svētku sajūtu ar smiekliem, pārsteigumiem un atpazīstamām melodijām.

Informācija par pasākumu:

• Draudzīga un jautra atmosfēra
• Dziesmu atpazīšana un iespēja dziedāt līdzi
• Pārsteiguma balvas vakara gaitā
• Galvenā balva uzvarētājam

Dalība:

• Maksa: 10 € no personas
• Cenā iekļauta glāze Prosecco (pieejams arī bezalkoholisks variants)

Papildu informācija:

Vietu skaits ierobežots.

Rezervācijas: restaurant@semarahhotels.com.

Nepieciešama iepriekšēja galdiņu rezervēšana.

Tālrunis rezervācijai:  +371 20450404.

Dzintars Adienis (1976) absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1994) un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (2001), iegūstot mākslas maģistra grādu. Kopš 2003. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Organizējis izstādes, vadījis LMS Jūrmalas nodaļu (2012–2018), pasniedzis Jūrmalas Mākslas skolā un Slokas pamatskolā. Sarīkotas vairāk nekā 10 personālizstādes Latvijā un darbi eksponēti arī Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Francijā.

Ritas Uļjanovas izstāde “Aiz loga pavasaris. Stāsti, kas iegleznoti audeklā”, kas aicina ielūkoties dabas un cilvēka pasaulē caur mākslinieces personīgo pieredzi un stāstiem.
Izstādē apkopoti pēdējo gadu darbi.

Izstāde “Aiz loga pavasaris. Stāsti, kas iegleznoti audeklā” ir aicinājums apstāties ikdienas steigā, ielūkoties pasaulē caur mākslinieces acīm un atklāt jaunus, aizraujošus stāstus, kas iegleznoti audeklā.
Ieeja bez maksas. 
Izstāžu zāles darba laiki no I - V 13.00 - 18.00, VI 12.00 - 18.00, VII - slēgts. 
 

Jūrmalā atklāta pirmā Jānis Ferdinands Tīdemanis (1897–1964) personālizstāde.

Izstāde “HARISMA” skatāma Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā, sadarbībā ar Rietumu Banka un Zuzeum. Tajā eksponēti darbi no Rietumu Bankas mākslas kolekcijas, kā arī no Esterkinu ģimenes kolekcijas un Zuzeum.

Izstādes tematika ietver sievietes, ziedus, gaismas motīvus un mākslinieka rokrakstam raksturīgo harismu, atklājot viņa skatījumu uz skaistumu un dzīves vitalitāti.

Izstādes centrā ir lelles tēls, kas atvasināts no rūpnieciski ražotas rotaļu lelles. Tā ir līdzīga cilvēkam. “L elle. Lelle. Leļļu elle. Ar lellēm parasti spēlējas. Spēles var būt dažādas, bet lelle ir ļoti pateicīgs modelis,” saka mākslinieks Jānis Mitrēvics.

Lelles tēls izpaudīsies gan gleznās, kas ir tipisks Jāņa Mitrēvica izteiksmes veids, gan porcelāna skulptūrās, kas viņa izstādē pirmoreiz.

Visu ekspozīciju veido jaundarbi, kas tapuši speciāli personālizstādei “L ELLE”. Personālizstādē “L ELLE” Jānis Mitrēvics stāsta gan par pasauli, gan par mākslu kā tādu. Stāstos par pasauli mākslinieku interesē tēlaini vispārinājumi. Piemēram, kā sabiedrība manifestējas un kādos vispārinājumos to var parādīt. Kā laikmets manifestējas un kādos vispārinājumos to parādīt. Kā politika manifestējas un kādos simboliskos tēlos, krāsās, attiecībās to var parādīt.

Izstāde "L ELLE" Mākslas stacijā Dubulti būs skatāma no 2026. gada 26. februāra līdz 24. maijam katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.00.

Ieeja brīva.

Tikšanās ar mākslinieku Jāni Mitrēvicu un kuratori Ingu Šteimani izstādē :

• 1. martā plkst. 14.00;
•  14. martā plkst. 14.00-  Jūrmalas Pavasara ekskursiju nedēļa;
•  15. martā plkst. 14.00 - Jūrmalas Pavasara ekskursiju nedēļa;
• 19. aprīlī plkst. 14.00;

Izstāde piedāvā ironisku un daudzslāņainu skatījumu uz ikdienišķu objektu — banānu, kas mākslinieces darbos pārtop simboliski piesātinātā vizuālā ainavā. Pamatekspozīciju veido jaunākie darbi, kuros autore turpina sev raksturīgo tēlu un zīmju slāņošanu.

Blakus banāna motīvam parādās arī citi vizuālās kultūras simboli — apavi, auduma raksti, atsauces uz modernisma ikonām, popkultūras tēli un cilvēku figūras. Šie elementi veido reizēm viegli absurdas, ironiskas telpas, kur personiskā pieredze savijas ar kolektīvām kultūras zīmēm.

No 11. decembra līdz 24. maijam Jūrmalas muzejā skatāma izstāde “Ārsts kūrortā 19. gadsimtā”, kas atklāj laikmetu, kad medicīna un sabiedrība piedzīvoja straujas pārmaiņas un kūrorti kļuva par nozīmīgu dzīvesstila sastāvdaļu.

19. gadsimts pasaulē bija industriālās revolūcijas un zinātnes attīstības laiks, kas ieviesa jaunas ārstniecības metodes, instrumentus un izglītības reformas. Tieši šajā periodā sabiedrībā nostiprinājās izpratne par higiēnu, slimību profilaksi un veselības uzlabošanu.

Šajā laikā radās arī jauna profesija – kūrārsts, kas cieši saistīta ar kūrvietu attīstību. Vārds “kūrorts” ienācis latviešu valodā no vācu valodas, un 19. gadsimta sākumā kūrorti kļuva par sabiedrības veselības un dzīvesveida neatņemamu daļu. Latvijā par nozīmīgākajām kūrvietām kļuva Ķemeri un Rīgas jūrmala, kur tika atklātas pirmās peldu iestādes un uzsākta ārstu prakse. Attīstību veicināja satiksmes uzlabojumi – kuģīšu satiksme un vēlāk arī dzelzceļa līnija, kas ievērojami palielināja atpūtnieku skaitu.

Izstādē pievērsta uzmanība arī sabiedrības paradumu maiņai, kas 19. gadsimtā kļuva par veselības kultūras pamatu. Regulāra roku un sejas mazgāšana, mutes higiēna un dažādu ūdens procedūru izmantošana kļuva par ikdienas normu. Īpaši populāra bija ūdens dziedniecība, ko plaši popularizēja vācu garīdznieks Sebastians Kneips, izstrādājot ārstniecības kursu, kas tika izmantots gan kūrortos, gan mājas apstākļos.

Izstādē eksponēti priekšmeti no Jūrmalas muzeja krājuma, kā arī no Bauskas muzeja, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, Rīgas Jūgendstila centra, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumiem, kā arī no Daiņa Sīļa un Arta Ērgļa privātkolekcijām.  Izstādes autors un kurators Mārtiņš Vesperis, māksliniece Ieva Lapiņa.

Ieeja brīva. 

Jūrmalas muzeja darba laiks: P.,O. – Slēgts, T. – Sv. – 10.00 – 18.00.

Sloka šogad atzīmē 770 gadu jubileju kopš pirmās pieminēšanas vēstures avotos, un šīs nozīmīgās gadadienas ietvaros pie Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas līdz jubilejas gada noslēgumam skatāma brīvdabas izstāde, kas atklāj Slokas vēstures lappuses. Vizualizētajos stāstu stendos apkopota plaša informācija no arhīviem, muzeju krājumiem un iedzīvotāju atmiņām – par Slokas sākotni, iedzīvotājiem un viņu nodarbošanos, skolām, baznīcu un draudzēm, bibliotēku un celulozes fabriku, kas veidojušas šīs vietas identitāti. Katrs stends piedāvā fotogrāfijas, dokumentus un citātus no autentiskiem avotiem, izgaismojot Sloku kā industriālu, izglītotu un garīgi aktīvu kopienu cauri gadsimtiem. Izstādes mērķis ir atdzīvināt vietas atmiņu pilsētvidē un rosināt gan vietējos, gan pilsētas viesus ieraudzīt Sloku kā vienu no Jūrmalas vēsturiskajiem centriem.

Audiovizuālā telpa “Atpūtnieks ceļā uz Jūrmalu” ataino vēsturisko ceļu uz piejūras kūrortu dažādos laikmetos. Izstāde veidota kā simbolisks brauciens, izmantojot skaņu, attēlu un telpisku pieredzi, kas raksturo pārvietošanos ar pajūgiem, tvaikoņiem un dzelzceļu, atklājot atpūtnieku ikdienu un ceļošanas vidi.

Jūrmalnieki tiek aicināti nūjot sertificēta nūjošanas trenera vadībā; nodarbības notiks sestdienās un svētdienās.

Nūjošana ir  viena no draudzīgākajām sportiskajām nodarbēm - nūjot var jebkurā vecumā neatkarīgi no fiziskās sagatavotības.

• Sestdienās 9.30–11.00:

Mellužu pludmalē Rožu ielas galā pie izejas uz pludmali.

• Sestdienās 11.30–13.00:
• Svētdienās 9.30–11.00:

Kauguru pludmalē Kapteiņa Zolta ielā 123 pie glābšanas stacijas.

• Svētdienās 11.30–13.00

Dubultu pludmalē Baznīcas ielas galā pie izejas uz pludmali.

Bulduru Izstāžu nama 2. stāvā skatāmā izstāde-ekspozīcija “… manas krāsas ir spilgtas, mazliet trakas…”, ļauj vairāk izprast mākslinieka traģiskos dzīves un spilgtās daiļrades līkločus un iepazīt Valdi Bušu ne tikai kā mākslinieku, bet arī kā cilvēku. Izstādē eksponētas fotogrāfijas, dokumenti un Sibīrijas laika zīmējumi.

Izstādes kuratore – Jana Rāve.

Ieeja brīva. 

Izstāde iepazīstina  gan zināmiem, gan līdz šim nezināmiem notikumiem, faktiem un attēliem, kas stāsta par Bulduru apkaimi.

Izstādes autori nepretendē uz visaptverošu vēstures izklāstu, jo tā ir tikai sākums turpmākai Bulduru izpētei, lai plašākās telpās izveidotu pastāvīgu ekspozīciju. Joprojām trūkst informācijas un ir daudz neskaidrību un noslēpumu, kuri tāpat kā Bulduru monētu depozīts, kas apskatāms izstādē, nav līdz galam atminēti.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu,   VAS “Latvijas dzelzceļš”,  izmantoti attēli no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīva vizuālo materiālu kolekcijas. Izstādes autori: Inta Baumane, Līga Strazda, Egita Cironoka, mākslinieks Gundars Gulbis.

Jūrmalas muzejs aicina buldurniekus, jūrmalniekus un citus interesentus piedalīties Bulduru jaunās ekspozīcijas veidošanā, daloties ar savām atmiņām, informāciju un priekšmetiem.

Izstāde “Bilderlingshof-Bilderiņi” skatāma no 27. oktobra līdz 2026. gada 30. decembrim. Bulduru Izstāžu nama darba laiks: SV.,P., – Slēgts, O.-S. – 10.00 – 17.00.