Translate

Use Google to translate the site. We are not responsible for the accuracy of the translation.
Uzmanību! No 1. februāra atceries iegādāties iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā!

E.Birznieka-Upīša 1. pamatskola (pagalmā)

Īpaši spilgtas atmiņas dzejniekam bija par Tukuma 1. vidusskolas direktoru un skolotāju Paulu Lodi. Viņš iedvesmoja Imantu Ziedoni būt brīvam, neatkarīgam un suverēnam. Kopā ar Noru Ikstenu sarakstītajā atmiņu grāmatā “Nenoteiktā bija” Imants Ziedonis stāsta:

“Tukuma skolā toreiz bija pasakains direktors. Skolotājs Lode. Viņš man Hamsuna grāmatas iedeva. Vispirms izlasīju “Augustu, pasaules braucēju”, tas man uz mūžu palika.

Lode bija ļoti īpatnīgs puika, jo viņš dzīvoja viens. Viņam patika, ka puikas atnāk pie viņa, parunājas, iedzer kafiju.

Lodes istabiņā bija tikai kur apsēsties, apgulties, grāmatu plaukts ar lielo enciklopēdiju un matemātikas grāmatām, pār gultu pārklāts austs deķis latviskā stilā. Ļoti askētiski dzīvoja. Viņš mums, jauniem puikām, iemācīja tā skaisti un ar gaumi dzert. Kafiju dzirnaviņās samalt. Visus nemaz neaicināja, tikai, viņaprāt, labākos un izcilākos. Tos, kuri skolā nemaz tādi neskaitījās.

Mēs ar puikām tā nospriedām, ka viņš ir feins vecis. Vakarā, kad skola beidzās, vienmēr pie viņa aizgājām.

Viņš mācīja mums dzert ar stilu, lai mēs nekad vairs nelaktu aiz malkas grēdas no kanniņām. Lai varētu izdzert tik, cik saproti. Lode bija viens pats visu pasauli izbraukājis, teica, lai nekad nedzer kā krievi. Tā nekur pasaulē nedzer, tas nav stils.

Vienmēr vispirms pajautāja: ko mēs tagad dzersim? Viņam bija liela bufete, pilna ar dažādām glāzēm un glāzītēm. Paskatījās, kuras būs īstās glāzes īstajam dzērienam. Tās neskan, citām nav pareizās gaismas. Iemācīja, kas jāēd klāt. Pat olīvas viņam pie vīna atradās. Pie Allažu ķimeļa dabūjām vēžus.

Liels respekts pret Lodi bija, ka viņš mums varēja tādu stilīgu dzeršanu iemācīt. Ja tas būtu nācis gaismā, viņš būtu iekūlies lielā ķezā. Tas bija kaut kas neiedomājams krievu laikā, tādas skolotāja un skolēnu attiecības.”

“Mēs kādreiz sēdējām ar skolas direktoru Paulu Lodi un runājām. Viņš ļoti gribēja, lai esmu teicamnieks… Es jau tāds arī biju, bet viņš gribēja, lai es esmu noteikti! Un lai zelta medaļnieks arī būtu – kā viņš to bija ieplānojis. Bet tad man parādījās kādi četrinieki, un viņš mani te biktēja un teica: “Velns pār federi! Jūs varat man apsolīt, ka jūs būsit teicamnieks?!” Es tā padomāju: ja es viņam būšu vārdu devis… Es teicu: “Es centīšos!” – “Nē, jūs man apsoliet, ka jūs būsit!” Es saku: “Es jau esmu, bet es nezinu, kā tur sanāks… es centīšos. Bet tā es arī tomēr nekļuvu teicamnieks…”

“Kas man ir Lode? To jau visi zina – par precizitāti, akurātību, kokteiļu receptēm un kājāmgājējiem. Bet skolotājs Lode mani iedvesmoja – brīvam būt, neatkarīgam un suverēnam. Ar vienu noteikumu. Izpildi savu pienākumu pret citiem. Jo ātrāk, jo labāk. Jo ātrāk, jo tu būsi brīvs un priecīgi svabads.”

___________________________

* Maršruts tapis sadarbībā ar Tukuma Tūrisma informācijas centru

** Fotomateriāls - Tukuma tūrisma informācijas centrs un Tukuma pilsētas muzejs

E.Birznieka-Upīša 1. pamatskola (pagalmā)