E.Birznieka-Upīša 1.pamatskola
E.Birznieka-Upīša 1.pamatskola
- Lielā iela 9, Tukums
- 56.9642650,23.1517055
- Noķer Ziedoni
- atvērts 24h
No 1948. līdz 1952. gadam Imants Ziedonis mācījās Tukuma 1. vidusskolā (tagad Ernesta Birznieka-Upīša Tukuma 1. pamatskola). Savas 50 gadu jubilejas pasākumā Tukumā Imants Ziedonis atzinās, ka Tukuma periods ir bijis nopietnu studiju laiks. Dzejnieka vidusskolas laika atmiņas ir publicētas grāmatā “Ziedošais ķiršu dārzs. Tukuma Imants” (2015), kur viņš atklāj:
“Pat augstskolā es netiku tik priecīgi studējis visu, kā Tukuma vidusskolā. Piemēram, ģeometriju es mācījos priecīgi tāpēc, ka kaut kā intuitīvi jutu, ka pasaule un Visums ir ģeometriski nolasāmi. Visas ģeometriskās pamatformas ir simboli un kaut ko nozīmē.
Man patika skolotājas Tiltas (vēlāk – Mierkalne) vēstures stundas. Toreiz es neaizdomājos, kāpēc, bet tagad es saprotu: viņa mūs izveda no mirušās grāmatu vēstures dzīvē – viņa deva mums konspektēt blakus mācību grāmatai vēl diplomātijas vēsturi. Un mēs bez kurnēšanas to darījām.
Manā pusaudža egoismā kā tāds liels brīnums man likās mūsu audzinātājas Bērziņas (vēlāk – Reine) nesavtība. Kad viņa izlaiduma vakarā darbnīcā atdeva savus pieclatniekus (varbūt pat pūra pieclatniekus), lai mums uztaisītu izlaiduma nozīmītes, es sapratu, ka no visas pasaules ģeometrijas un diplomātijas es esmu tik ļoti maz ko iemācījies un ka pastāv vēl citi mācību lauki – sirdsgudrība.
Bez skolotāja Lagzdiņa ieliktās kora kultūras, bez viņa iemācītās sadziedāšanās tradīcijas es nekad Dziesmu svētku klausītājos nesēdētu tik dzirdīgs kā tagad. Un nekad, ar “Ave Sol” pa pasaules koru cīkstiņiem braukdams, nebūtu jutis tādu “smalcīti” kā tagad. Un nekad nebūtu sliktos biogrāfiskos brīžos dziedājis ar niknumu “Tanī niknā dienā asins šļācot šķīda…”. Zinot, ka kompozicionāli viss atrisināsies labi.
Pie skolotājas Mureles man komati paši ielikās savās vietās. Teikuma analīze kļuva par interesantu spēli, kurā atklājās, kā teikuma konstrukcijas būvē jaunu īstenību. Es neapzinājos toreiz vēl, ka esmu dzejnieks, bet vārdu maģija lika nojaust par kādām skaistām citām pasaulēm, kuras es arī varu veidot ar sava vārda spēku un vārda zināšanu. Skolotājai Murelei piemita kāda vārda absolūtisma izjūta. Viņa uzpotēja to arī mums.”
Par skolas dzīvi, par pusaudža gadu laiku, par klasesbiedriem un draugiem Ziedonis ir stāstījis:
“..daudzi feini puikas te mācījās. [..] Mēs uz līdztekām un riņķiem te trenējāmies un mēģinājām sev muskuļus uzaudzēt, lai var internāta meitenes no pilsētas puišiem nosargāt, bet izrādījās, ka viņas jau nemaz negribēja, lai viņas nosargā.”
Par meitenēm Ziedonim ir atsevišķs stāsts:
“Te notika arī tautas deju mēģinājumi, un meitenes bija mani noskatījušas koridorā, staigājot apkārt pa riņķi, – ka es būtu ļoti labs dejotājs. Ka viņām derētu tāds puisis. Bet es biju tik kautrīgs, ka ar viņām neielaidos. Un tad viņas vēl ilgi, ilgi garāmejot ar mani zilgojās. Lielās meitas. Tas jau gan ir ļoti simpātiski, ka lielās meitas tevi ievēro. Varbūt to es arī nožēloju savā dzīvē, ka neielaidos ar viņām. Varbūt tad es būtu bijis drusku citādāks, sabiedriskāks jau krietni agrāk. Un citādi arī visa dzīve būtu veidojusies, ja es ar tiem skuķiem toreiz būtu ielaidies.”
___________________________
* Maršruts tapis sadarbībā ar Tukuma Tūrisma informācijas centru
** Fotomateriāls - Tukuma tūrisma informācijas centrs un Tukuma pilsētas muzejs
