Translate

Use Google to translate the site. We are not responsible for the accuracy of the translation.
Uzmanību! No 1. februāra atceries iegādāties iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā!

Engures vecā pamatskola (1902-1966)

Dzīvojot Engurē, Imants Ziedonis no 1945. līdz 1948. gadam mācījās Engures septiņgadīgajā skolā un to pabeidza ar teicamām sekmēm. Šajā laikā viņš iepazina gan jūru un zvejnieku amatu prasmes, gan lauku darbus.

Latvijas Televīzijas dokumentālajā filmā “Ziedoņa Kurzemīte: “Kā tur dzīvo!”” (2015) Imants Ziedonis teic: “Te es sāku rakstīt pirmos dzejoļus. Un bija sienas avīze, žurnāls tāds, skolas žurnāls. Un tur es sarakstīju tādus Dreslera stilā pantus par piedzīvojumiem skolā, un skolotāji man prasīja: kur tu to norakstīji? Un es tā apvainojos, ka es ilgi nerakstīju pēc tam, līdz… Nu, kaut kur augstskolā es sāku rakstīt Ojāra Vācieša ietekmē. Varbūt, ja kāds būtu pastūmis, es būtu ātrāk, bet, vai tas būtu bijis labāk, to grūti teikt, jo… Varbūt tas būtu diletantisms. Labāk, ka cilvēks iemācās ilgi aizturēt un tad…”

“Epifānijās” atspoguļotas arī ainas no bērnības:

Vai es drīkstu aiziet uz mazu brītiņu… Man atļāva, un es pārnācu tikai vakarā. Es nekrāpos, es negribēju melot, es aizmirsu sevi un māti, jo tas, ko satiku, tas bija stiprāks par mani.

Jūra bija stiprāka. Kāpas bija stiprākas, un no visa tā bērnu kamola es nespēju izķepuroties. Šī brīvības sajūta, pirmatnējā un plikvēderainā! Es aizmirsu iet pusdienās, es aizmirsu, ka nedrīkst uguni laist viršu pudurī, es aizmirsu, ka nedrīkst otram dot pa degunu. Ja viņš ir izārdījis tavu smilšu kūku. Vakarā es pārnācu netīrs un neēdis, es solījos no visas sirds tā vairs nedarīt, bet no rīta pamodos: šo istabu es zināju, šo sētu es pazinu – te varēja nomirt – tāds žēlums par sevi. Vistas es neganīju. Es vēroju , kā viņas ieiet kaimiņu daļā un atpakaļ vairs nenāk. It kā tur būtu citādākas sliekas vai citādas tomātu dobes, ko izkārpīt, nekā mūsējās. Ko viņas tur līda? Bet līda. Kaimiņu puikas dauzīja viņām kājas nost, deva rīt uz āķa uzspraustus maizes gabaliņus, un tomēr viņas līda. Vai tad gailis, kas veda vistas citā dārzā, arī nedomāja – “tikai uz mazu brītiņu”?

____________________________________

* Maršruts tapis sadarbībā ar Engures saieta namu.

** Fotomateriāls – Engures saieta nama krājums.  Video – LTV

Engures vecā pamatskola (1902-1966)