Translate

Use Google to translate the site. We are not responsible for the accuracy of the translation.
Uzmanību! Atceries iegādāties iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā!

Imanta Ziedoņa Ķemeru bibliotēka

1957. gadā, nostrādājis vienu mācību gadu Ķemeru septiņgadīgajā skolā, Imants Ziedonis sāka strādāt par bibliotekāru Ķemeru bibliotēkā. Tomēr bibliotekāra darbs nebija viņa sirdslieta. No 1957. gada Imanta Ziedoņa vārds regulāri parādījās periodiskajos izdevumos. Izdevumā “Dadzis” tika publicēts viņa pirmais dzejolis “Dzejniekam”. Šajā gadā tika publicēti vēl seši dzejoļi. 1958. gadā laikrakstā “Padomju Jaunatne” tika publicēts Imanta Ziedoņa atskats un pārdomas par jauno autoru semināru, savukārt 1959. gadā žurnālā “Liesma” publicēts Imanta Ziedoņa raksts “Ķemeri” par Ķemeru kūrortu.
Imanta Ziedoņa dzejoļi, recenzijas un citi raksti tika publicēti izdevumos “Padomju Jaunatne”, “Liesma”, “Karogs”, “Literatūra un Māksla”, “Zīlīte”, “Cīņa”, “Darba Balss, “Par Atgriešanos Dzimtenē”, “Rīgas Balss” un “Tukuma Ziņotājs”. Šajā laikā tika sarakstīti dzejoļi pirmajiem krājumiem “Zemes un sapņu smilts” (1961) un “Sirds dinamīts” (1963). Dzīvojot Ķemeros, Imants Ziedonis nopirka savu pirmo motociklu – zilas krāsas IŽ ar blakusvāģi. Divatā ar sievu Ritmu viņi bieži ar to vizinājās un reizēm blakusvāģī līdzi paņēma arī meitu. Tieši šis motocikls ir tas, kura vārdā simboliski nosaukts 1965. gadā izdotais Imanta Ziedoņa dzejoļu krājums “Motocikls” un pēc tam tapusi arī teātra izrāde ar tādu pašu nosaukumu. Imanta Ziedoņa meita Baiba atceras: “Mēs dzīvojām Robežu ielā 13. Es nezinu, vai jūs esat apskatījuši to māju… Viņa tāda diezgan noplukusi tagad ir… Un tieši blakus upītei – laikam viņu arī sauc par Robežupīti – mums bija otrā stāvā vienistabas dzīvoklis ar krāsns apkuri, un bija arī veranda. Veranda nebija apkurināma. Un tētis tur, es atceros, rakstīja dzejoļus un, es nezinu, varbūt kaut ko vēl rakstīja. Bet mamma neļāva tur iet iekšā, jo tētis strādājot. Viņu nekad nedrīkstēja traucēt, jo viņš bija dusmīgs, ja viņu traucēja. Nu jā… Tātad tas bija tur, kur mēs dzīvojām. Es atceros, ka pagalmā bija ļoti liels ceriņkrūms un ļoti smaržoja vienmēr, kad atvēra verandas logus vaļā.”
 

____________________________________________________________________
* Maršruts tapis sadarbībā ar Jūrmalas muzeju, JCB Alberta Kronenberga Slokas bibliotēku un JCB Imanta Ziedoņa Ķemeru bibliotēku.

** Fotomateriāli no   Jūrmalas muzeja krājuma,  Jūrmalas kultūrtelpas un vides dizaina centra fotoarhīva, Baibas Ziedones Jansones un Vijas Freimanes privātā arhīva,  Arta Veigura foto.

Imanta Ziedoņa Ķemeru bibliotēka