30. maijā plkst. 11.00 Ķemeru kūrorta parka “Mīlestības saliņa” – romantiska mākslīga saliņa ar vēsturisku rotondu – pirmo reizi kļūs par elegantu skatuvi pasaulē atzītajam latviešu pianistam Andrejam Osokinam. Rīta koncerts īpašā veidā sasauksies ar Ķemeru kūrorta uzplaukuma laiku 20. gadsimta 20.–30. gados, kad parkā skanēja koncerti, pastaigas pavadīja mūzika un kūrorta dzīves ritms bija cieši saistīts ar kultūras notikumiem.

Koncerta programmā izskanēs dažādu desmitgažu klaviermūzika – Jāņa Mediņa dainas, Jāzepa Vītola virtuozie klavierdarbi, Lūcijas Garūtas, Ādolfa Skultes un Raimonda Tigula kompozīcijas, kā arī Roberta Šūmaņa un Friderika Šopēna emocionāli piesātinātās klavieru miniatūras.

Andrejs Osokins ir pasaules nozīmīgāko starptautisko pianistu konkursu laureāts, kurš koncertējis Berlīnes Filharmonijā, Londonas “Royal Festival Hall” un Vigmora zālē, Milānas “La Verdi”, Minhenes “Gasteig”, Briseles “La Monnaie”, Parīzes “Opera Comique” un citās ievērojamās Eiropas koncertzālēs. Pianists ir Osokina Brīvības festivāla dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras vadītājs.

Pirms koncerta Andrejs Osokins dalījās pārdomās par Jūrmalu, Ķemeru vēsturisko atmosfēru un mūzikas saikni ar dabu.

Jūrmala jau vairāk nekā gadsimtu ir vieta ar savu koncerttradīciju – vasarās šeit skanēja simfoniskā mūzika un uzstājās Eiropas orķestri. Arī Ķemeru parkā kūrorta dzīves ritmu papildināja mūzika – no Ķemeru orķestra koncertiem līdz radio translācijām, ko klausījās parka pastaigu laikā. Ja būtu iespējams uz mirkli pārcelties šajā laikmetā, kādā no šīs vēsturiskās Jūrmalas un Ķemeru koncertdzīves ainām jūs vislabprāt redzētu sevi muzicējam?

„Es vislabprātāk sevi redzētu tajā maģiskajā un noslēpumainajā mirklī starp diviem pasaules kariem – 20. gadsimta 20. gadu plaukumā, Latvijas brīvvalsts spožumā. Es sēdētu pie flīģeļa Ķemeru viesnīcas dārzā vai rotondā pievakarē, kad gaisā jaušams jūras vēsums un pūšamie instrumenti tālumā beidz savu skanējumu, dodot vietu klavieru intimitātei. Tas būtu bijis laiks, kad mūzika iedvesmotu ar savu melodiju skaistumu un stilu daudzveidību, kā elpošana saskaņā ar dabu. Es spēlētu kaut ko no tā laika modernisma, varbūt Mediņa brāļu vai Lūcijas Garūtas darbus, lai sajustu to neticamo enerģiju, kurā eleganta atpūta satiekas ar Eiropas klaviermūzikas virsotnēm.”

Jūsu koncerts Kūrorta svētku programmā notiks uz “Mīlestības saliņas”​ Ķemeru vēsturiskajā parkā – vietā ar gandrīz gadsimtu senu rotondu un savām kūrorta muzikālajām tradīcijām. Ja šī vieta būtu klaviermūzikas skaņdarbs, kādā žanrā tā skanētu – noktirne, valsis, prelūdija vai varbūt impresionistiska miniatūra?

„Mīlestības saliņa ar savu balto rotondu un ūdens atspulgiem viennozīmīgi skanētu kā impresionistiska miniatūra. Tā nebūtu stingra forma, bet gan gaismas un ēnu saspēle vai ūdens rotaļa, līdzīgi kā Kloda Debisī mūzikā. Tajā būtu nedaudz no noktirnes noslēpumainības, taču galvenais būtu mirkļa gaistošais skaistums, kas pārvēršas brāzmainās skaņu kaskādēs, kuras nevis beidzas, bet vienkārši izšķīst gaisā.”

Vai klaviermūzikā ir komponisti, kuru skaņu pasaule jums raisa asociācijas ar Jūrmalu – jūras tuvumu un kūrorta noskaņu?

„Man Jūrmalas un jūras tuvums visspēcīgāk rezonē ar Friderika Šopēna un Kloda Debisī skaņu pasauli. Šopēna mūzikā ir tas nerimtīgais, bangojošais viļņojums un vienlaikus smalks, sāpīgs skaistums, kas atgādina jūru rudenī. Savukārt Debisī spēj notvert ūdens virsmas mirguļošanu un horizonta bezgalību. Tāpat arī mūsu Jāzeps Vītols ar savām dabas ainām – tajās ir tas ziemeļnieciskais dzidrums un miers, ko var atrast tikai Jūrmalas kāpās, kā arī Baltijas jūras majestātiskais skaistums, kas tik precīzi atainots Vītola “Viļņu dziesmā”.”

Ja jums būtu jāuzraksta īsa klaviermūzikas miniatūra ar nosaukumu “Jūrmala”, kādu noskaņu jūs tajā ieliktu?

„Tā būtu miniatūra, kas sāktos ar gandrīz nedzirdamu, zemu dūkoņu – kā jūras elpu tālumā. Tajā valdītu caurspīdīga, gaiša un nedaudz melanholiska noskaņa. Vidusdaļā parādītos viegls, rotaļīgs ritms, kas atgādinātu vēju priežu galotnēs, bet noslēgumā skaņdarbs atgrieztos pie viena vienīga, dzidra akorda, kas simbolizētu to mieru, ko mēs jūtam, noraugoties saulrietā. Tā būtu mūzika par to, kā cilvēks uz brīdi apstājas dabas varenības priekšā.”

Jūrmala kā kūrortpilsēta apvieno dabas tuvumu un bagātu kultūras dzīvi. Kā šī īpašā vide gadu gaitā iedvesmojusi jūs kā pianistu un mākslinieku?

„Jūrmala man vienmēr ir bijusi telpa, kurā izvēdināt prātu pēc smagām koncertturnejām. Māksliniekam ir vajadzīgs plašums, lai neieslīgtu rutīnā, un Jūrmalas horizonts to sniedz. Šī vide māca ieklausīties klusumā, kas pianistam ir tikpat svarīgi kā pati spēle. Dzintaru koncertzāles gaisotne, kurā mūzika saplūst ar jūras šalkoņu, ir unikāla pieredze, kas liek spēlēt citādāk – brīvāk, dabiskāk. Šeit es atceros, ka māksla nav sacensība, bet gan dāvana mums visiem, prieks, ar kuru dalīties šajā brīnišķīgajā dabas ietvarā.”

Ko vēl piedzīvot Ķemeros Kūrorta svētku dienā

Kūrorta svētku rītu Ķemeros iespējams sākt vēl pirms Andreja Osokina koncerta – ar Advaita Adventures rīkoto saullēkta SUP vai laivu piedzīvojumu Lielajā Ķemeru tīrelī. Agrā rīta stundā purva ezeri pārtop maģiskā, miglas tītā spoguļvirsmas ainavā, kad dabas mošanās rada īpašu dienas ieskaņas noskaņu. Piedzīvojums notiek gida vadībā, ar inventāru, drošības instruktāžu un vieglām brokastīm.

Pēc koncerta dienu var turpināt Ķemeru kūrorta parkā – vienā no ainaviski izteiksmīgākajiem vēsturiskajiem kūrorta parkiem Latvijā. Tā līkumotie celiņi gar Vēršupīti, tiltiņi, paviljoni, sērūdens avots “Ķirzaciņa”, “Mīlestības saliņas” rotonda un Ķemeru viesnīcas partera zona ļauj sajust 19. gadsimtā aizsāktā kūrorta atmosfēru. Parku iespējams iepazīt ar audiogidu latviešu un angļu vai gida vadītās ekskursijās, kas Kūrorta svētku dienā notiks plkst. 9.30 un 12.15.

Pašā Ķemeru kūrorta parkā atrodas arī Ķemeru ūdenstornis ar diviem skatu laukumiem 12 un 42 metru augstumā un ekspozīciju par Ķemeru vēsturi. No augšējā skatu laukuma paveras plašs skats pāri priežu galotnēm, Vēršupītes lokiem un vēsturiskajai kūrorta apbūvei.

Pastaigu iespējams turpināt atjaunotajā Ķemeru mežaparkā, kur vēsturiskā kūrorta vide organiski pāriet meža ainavā. Parkā saglabāts vēsturiskais celiņu tīkls gar Vēršupīti, izveidotas pastaigu un velo takas, piknika vietas un dabas izziņas pieturpunkti. Īpašu noskaņu teritorijai piešķir divi restaurētie akmens mūra tiltiņi pār Vēršupīti – vieni no romantiskākajiem un vizuāli iespaidīgākajiem parka akcentiem.

Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātes vajadzībām.

Pirms došanās uz pasākumu aicinām ņemt vērā, ka, iebraucot Jūrmalas īpaša režīma zonā, jāiegādājas dienas iebraukšanas caurlaide 5,00 EUR apmērā, kas derīga attiecīgajā datumā līdz plkst. 23.59.