Jūrmalas izstāžu telpas piedāvā daudzveidīgu mākslas un kultūras programmu visa gada garumā. Te skatāmas gan laikmetīgās mākslas ekspozīcijas, gan izstādes, kas izgaismo kūrorta vēsturi un personību stāstus. Izstāžu vietas izvietotas vēsturiskās koka būvēs, 20. gadsimta otrajā pusē celtās ēkās un pēckara modernisma arhitektūras paraugā – Mākslas stacijā “Dubulti”. Jūrmalas muzeji un galerijas regulāri uzņem gan Latvijas, gan starptautiskos māksliniekus. Kopā tās veido dinamisku kultūras telpu ar plašu skatījumu uz mākslas procesiem un pilsētas identitāti.

Jūrmalas muzejs (Tirgoņu iela 29, Majori)

^{Jānis Rozentāls. Mākslinieka darbnīca. 1896. Audekls, eļļa, 85,5 × 105,6 cm. Kopija. Foto: Normunds Brasliņš. LNMM. Fragments.}

• “Mans ceļš. No Rozentāla skolas līdz māksliniekam. Jaunsudrabiņš. Kronenbergs. Skulme. Zeberiņš.” (24.10.–11.01.2026.) – izstāde par četriem māksliniekiem, kuru radošais ceļš sākās gleznotāja Jaņa Rozentāla studijā Rīgā 1906. gadā. Ekspozīcija atklāj viņu personīgos un mākslinieciskos likteņus, aplūkojot darbus no Zuzeum mākslas muzeja, Zuzānu kolekcijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un citiem krājumiem.

^{Hedviga Dika. Bastejkalns. 1975. Papīrs, akvarelis. 35 × 69 cm. Fragments.}

• “Akvareļa elpa” (22.10.–30.11.) – izstāde veltīta māksliniecei Hedvigai Dikai, kura trīsdesmit darba gadus pavadījusi kā vadošā audumu māksliniece tekstilfabrikā “Sarkanā tekstilniece”. Akvareļos un audumu ornamentos viņa iemūžinājusi ceļojumu iespaidus un Latvijas reģionu kolorītu, radot savdabīgu pasauli, kurā māksla kļūst par sirds un dvēseles elpu.

Jūrmalas Kultūras centrs (Jomas iela 35, Majori)

Rolands Dzenis | “newworkshopexperience” (līdz 28.11.) – gleznu un ogles zīmējumu izstāde, kurā mākslinieks apvieno ekspresīvu līniju, krāsu intensitāti un simbolisku tēlainību. Rolanda Dzeņa darbos jūtams rotaļīgums, filozofiskas pārdomas un ironija, bet ogles studijās – koncentrēšanās uz formu būtību un emocionālo kodolu. 

Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs (Pils iela 1, Dubulti)

Jānis Pauļuks | “Krāsa. Triepiens. Ekspresija.” (24.10.–30.01.) – Jāņa Pauļuka (1906–1984) glezniecības izstāde no Rietumu Bankas kolekcijas atklāj vienu no izcilākajiem latviešu modernisma meistariem, kura darbos savijas ekspresīva enerģija un tehniska precizitāte. Pauļuka glezniecību caurvij meditatīvs impulss un dinamiska līniju vibrācija, kas atklāj mākslinieka nevaldāmu temperamentu un radošu brīvību. Viņa kompozīcijās cilvēka tēls kļūst par centrālo motīvu – gan kā konkrēta personība, gan kā sievietes ideāla iemiesojums. Mākslinieka rokrakstu veido arī pedantiska attieksme pret krāsu un materiālu, ko ietekmējusi kaligrāfa pieredze. Izstāde ļauj iepazīt Pauļuku kā “mūžīgo meklētāju”, kura mērķis bija ienest Latvijas mākslā jaunu, spēcīgu izteiksmes valodu.

^{Vidvuds Zviedris | “Reiz bija zila zāle un zaļas debesis”}

Mākslas stacija “Dubulti” (Zigfrīda Meierovica prospekts 4, Dubulti)

• Vidvuds Zviedris | “Reiz bija zila zāle un zaļas debesis” (līdz 01.02.2026) – mākslinieka līdz šim vērienīgākā personālizstāde, kurā caur kontrastiem darbu mērogā un to radīto spriedzi risināta līdzatbildības tēma mūsdienu pasaulē. Vidvuds Zviedris dinamiski pārvietojas no glezniecības uz lielformāta tēlniecību, objektiem un fotogrāfiju, iesaistot atrastus un ar pieredzi uzlādētus materiālus. “Kas notiek ar mūsu psihi, ņemot vērā, ka vardarbība ir tik redzama, bet mūsu ietekme ir tik niecīga,” jautā mākslinieks, kurš pēc daudziem gadiem Amerikā atgriezies dzimtenē ar jaunu radošu skatījumu. 

Aspazijas māja (Z.Meierovica prospekts 18-20, Dubulti)

• “Aspazija. Spēcīga sieviete. Portrets” (līdz 10.01.2026) – dzejnieces 160. jubilejai veltītā izstāde lauž priekšstatus par Aspaziju, atklājot viņu kā drosmīgu, spēcīgu un pašapzinīgu personību. Konkursa žūrija izvēlējās 34 autoru darbus; uzvarētāja – Dita Lūse ar gleznu “Es pati”, otrā vieta Madarai Neikenai, trešā – Ievai Liepiņai.

^{Valdis Bušs}

Bulduru Izstāžu nams (Muižas iela 6, Bulduri)

• “Cik vērts?” (14.11.–30.12.) – konkursizstāde aicina pārdomāt vērtības mūsdienu pasaulē – gan materiālās, gan garīgās. Mākslinieki savos darbos ironiski un filozofiski atklāj, cik vērta ir daba, veselība, kultūra, miers un cilvēku attiecības, vienlaikus rosinot domāt par cīņu, balsi, ideāliem un zaudējumiem. Ekspozīcija precīzi atspoguļo sabiedrības noskaņojumu un laikmeta vēlmi līdzsvarot “vairāk” un “mazāk”, ārējo un iekšējo pasauli.
  Konkursa galveno balvu – naudas balvu un iespēju rīkot personālizstādi Bulduru Izstāžu namā – ieguva Helēna Briede ar darbu “Ļoti ļoti ļoti gribu”.
  Izstāžu namā apskatāmi 36 autoru laikmetīgās mākslas darbi, kas izvēlēti no 105 pieteikumiem, veidojot daudzveidīgu un pārdomātu laikmetīgās mākslas ainu.
• Iespēja ielūkoties Jūrmalas mākslas leģendas – sava laika izcilā latviešu ainavu gleznotāja Valda Buša (1924–2014) darbnīcā un radošajā pasaulē.

Brīvdabas izstāde “Slokai – 770” pie Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas (Raiņa iela 3, Sloka)

Sloka šogad atzīmē 770 gadu jubileju kopš pirmās pieminēšanas vēstures avotos, un šīs nozīmīgās gadadienas ietvaros pie Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas līdz jubilejas gada noslēgumam skatāma brīvdabas izstāde, kas atklāj Slokas vēstures lappuses. Vizualizētajos stāstu stendos apkopota plaša informācija no arhīviem, muzeju krājumiem un iedzīvotāju atmiņām – par Slokas sākotni, iedzīvotājiem un viņu nodarbošanos, skolām, baznīcu un draudzēm, bibliotēku un celulozes fabriku, kas veidojušas šīs vietas identitāti. Katrs stends piedāvā fotogrāfijas, dokumentus un citātus no autentiskiem avotiem, izgaismojot Sloku kā industriālu, izglītotu un garīgi aktīvu kopienu cauri gadsimtiem. Izstādes mērķis ir atdzīvināt vietas atmiņu pilsētvidē un rosināt gan vietējos, gan pilsētas viesus ieraudzīt Sloku kā vienu no Jūrmalas vēsturiskajiem centriem.

^{Žans Denāns, vides objekts “Mare Balticum”, 2025. Foto: Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība}

Jaunatklāts vides objekts Dzintaru pludmalē 

Dzintaru pludmalē pie Turaidas ielas izejas uz jūru apskatāms jauns laikmetīgās mākslas vides objekts – franču mākslinieka Žana Denāna (Jean Denant) veidotā spoguļkarte “Mare Balticum”. No pulēta nerūsējošā tērauda izgatavotais darbs imitē ūdens virsmas mirdzumu un atspoguļo gan jūru, debesis un liedagu, gan skatītāja siluetu. Objekts simbolizē Baltijas jūras valstu vienotību un pievērš uzmanību vides ilgtspējas jautājumiem. Jūrmala ir pirmā no astoņām piejūras valstīm, kur šis darbs tiek uzstādīts.

^{U.Traumanis. Vides objekts “Mezgls”, 2024. Foto: Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība}

Jaunatklāts vides objekts Kauguru skvērā

Papildus izstāžu zāļu daudzveidīgajām ekspozīcijām ziemas kultūrsezonā, Kauguru skvērā apmeklētāji aicināti iepazīt nesen tapušo pilsētvides mākslas piemēru – Uģa Traumaņa veidoto vides objektu “Mezgls” (realizācija: SIA “MetalProjekts” un DJA – Didzis Jaunzems Architecture). Vides objekts simbolizē vienotību un atsaucas uz Kauguru zvejniekciema vēsturi, kur mezglu siešana bija nozīmīga prasme. Spoguļgludā, rokām pulētā virsma atspoguļo apkārtni – blokmājas, vēsturisko apbūvi, katoļu baznīcu, priedes un mainīgās Jūrmalas debesis.