Arhitektūra

Viens no lielākajiem Jūrmalas kūrortpilsētas lepnumiem ir tās unikālā koka arhitektūra. Apzinoties koka estētisko pievilcību un materiāla piemērotību sezonas mītnēm, novērtējot tā pozitīvās īpašības un ietekmi gan uz cilvēka veselību, gan vides piesārņotību, 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē Rīgas Jūrmalā ēkas galvenokārt tika celtas no koka, tāpēc pilsētas arhitektūrā vērojams dominējošs koka ēku pārsvars pār cita veida apbūvi.

Tikai turīgākie iedzīvotāji varēja atļauties ēku projektēšanai pieaicināt akadēmiski izglītotus arhitektus. Galvenokārt tie bija vācbaltu un latviešu speciālisti, bet Jūrmalā apskatāms arī krievu, somu un citu tautību arhitektu veikums. Te var sastapt A. Medlingera, V. Bokslafa, H. Šēla, E. Laubes darbus.

Jūrmalas arhitektūru raksturo krāšņi kokgriezuma dekori logu ailu, ēku fasādes un jumta apdarē. Šeit dabiski sadzīvo gan klasicisma, gan historisma, gan jūgendstila un nacionālā romantisma, gan arī funkcionālisma iezīmes. Veidojot jaunu, laikmetīgu arhitektūru, tiek meklēti akcenti, kas iegūti no vēsturiskās apbūves – dekoratīvo apdares dēļu kārtojums fasādēs, saglabājot tradicionālos apjomus un mērogus.

Arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļautas 408 ēkas, no kurām 7 ir sakrālās būves – 3 luterāņu, 2 katoļu un 2 pareizticīgo dievnami. Vairāk nekā 4000 ēku atbilst pilsētas vēsturiskajai apbūvei. Rūpējoties par šo ēku saglabāšanu, noteiktas stingras prasības to rekonstrukcijai. Pilsētas arhitektūra labi iepazīstama, pastaigājoties pa 14 pilsētas kultūrvēsturiskiem centriem, sākot no Priedaines līdz Ķemeriem. 

Pastaigu maršruti pa Jūrmalas kultūrvēsturiskajiem centriem: Priedaine, Lielupe un Buļļuciems, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti un Jaundubulti, Melluži, Asari un Vaivari, Sloka un Kaugurciems, Ķemeri.