11 IEMESLI, KĀPĒC ATBRAUKT UZ JŪRMALU

Jūrmala ir lielākā kūrortpilsēta Baltijas jūras krastā ar ērtu ģeogrāfisko novietojumu – tikai pārdesmit kilometrus no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un dažu stundu braucienā no Tallinas un Viļņas. Jūras klātbūtne, 24 kilometrus garā pludmale un romantiskā koka arhitektūra piešķir pilsētai neatkārtojamu šarmu. Pilsētas vēsture iestiepjas divsimt gadu senā pagātnē, kad Eiropa iepazina jūras dziednieciskās īpašības un sāka veidoties pirmie kūrorti. Šodien Jūrmalā līdzāspastāv savvaļas daba, modernas SPA viesnīcas, kultūrvēsturiskais mantojums un mūsdienīga pilsēta uzņēmējdarbībai un atvaļinājumiem...

1. Labiekārtotas pludmales un peldvietas

Jūrmalas peldu kultūrai ir gadsimtu ilga vēsture, tai mainoties un attīstoties atbilstoši katra laika dzīves stilam un paradumiem. Šodien 24 kilometrus garais Jūrmalas liedags ar zīdainām kvarca smiltīm un 11 labiekārtotām pludmalēm ir vilinošs galamērķis gan vietējiem, gan ārzemju tūristiem. Jūras gultne Jūrmalā ir prāvu gabalu sekla, tālab piemērota drošām ģimenes peldēm. Pludmales ir sadalītās mierīgās un aktīvās atpūtas zonās, ir pieejamas kafejnīcas un bērnu rotaļu laukumi.

2. Šarmanta Jomas iela

Jomas iela ir Jūrmalas sirds. Gājēju iela, pa kuru jebkurā gadalaikā un laika apstākļos straumēm plūst atpūtnieki un ārvalstu viesi. Leģenda vēsta, ka tieši šeit meklējami Jūrmalas pirmsākumi. Laikos, kad Jūrmalas teritorijā vēl pletušies smilšu lauki, jūras vējam tās šurpu turpu dzenājot, izveidojušās īpašās kāpu un ieplaku joslas jeb jomas. Viena no tām vēlāk kļuva par tagadējo Jomas ielu. Šodien Jomas iela ir sabiedriskās, kultūras un nakts dzīves centrs; atpūtniekus priecē neskaitāmas kafejnīcas un restorāni, glauni veikali un suvenīru bodītes, ielas mākslinieki, izklaides vietas un kinozāles.

3. Kūrortārstniecības tradīcijas un mūsdienīgi SPA

Daba Jūrmalu ir bagātīgi apdāvinājusi ar unikāliem ārstnieciskajiem resursiem. Jūrmala reizē ir gan balneoloģisks, gan arī klimatisks kūrorts - šeit ir atrodamas gan dziednieciskās dūņas, gan maigais piejūras klimats apvienojumā ar fitoncīdiem bagātināto priežu mežu gaisu. Te zemes dzīles slēpj sērūdeņraža, broma un nātrija hlorīda minerālūdeņus, kas pazemē ir ļāvis izveidoties lieliem ārstniecisko kūdras dūņu krājumiem, bet ezeros atrodamas vērtīgās sapropeļa dūņas. Šodien Jūrmalas kūrortu ārstniecības iestādes piedāvā plašu dziedniecības, rehabilitācijas un SPA pakalpojumu klāstu un ir ideāla vieta, kur apvienot nesteidzīgu atpūtu ar rūpēm par veselību.

4. Izteiksmīga koka arhitektūra

Koka arhitektūra – dekoratīviem tornīšiem un stiklotām verandām vainagotie nami – ir viena no spilgtākajām Jūrmalas raksturzīmēm. Koks kūrorta mītņu būvniecībai tika izraudzīts jau 19. gadsimta vidū, kad, raudamies ārpus pilsētu mūriem, uz Jūrmalu sāka plūst vasarnieki. Koka īpašā estētika iemiesojusi savam laikam raksturīgos neoklasicisma, jūgendstila un nacionālā romantisma motīvus. Šodien vairākas vēsturiskās ēkas ir restaurētas un pieejamas apmeklētājiem: Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Aspazijas māja, "Meža māja", Bulduru izstāžu nams.

5. Lielisks galamērķis bērniem

Jūrmala ir lieliskākā vieta bērnu atpūtai. Šeit nepastāv jēdziens "garlaicīgi"! Bērniem piedāvāto aktivitāšu klāsts gan pilsētā, gan dabā ir tik plašs, ka šāda sajūta šeit vienkārši nepastāv. Vasarā Jūrmalas pludmale pārvēršas 24 kilometrus garā, plašā smilšukastē ar iespējām veidot skulptūras, pilis vai vienkārši plunčāties viļņos. Līča piekrastes niecīgais dziļums ļaus viegli iemācīties peldēt pat pašiem mazākajiem pludmales viesiem.

Dzintaru Mežaparka priedēs iekārtotā piedzīvojumu parka "Jūrmalas Tarzāns" un "Tīklu parks" dažāda ranga aktivitātes ļauj pārbaudīt drosmi neatkarīgi no vecuma, arī "Līvu Akvaparka" atrakcijas izklaidēs kā mazos, tā lielos un ļaus nonākt tropiskā klimatā. Arī Jūrmalas uzņēmēji ir sagatavojuši īpašus piedāvājumus bērniem, sākot ar atraktīvajām ēdienkartēm un beidzot ar speciālajiem SPA piedāvājumiem.

6. Dabas harmonija

Jūrmala ir viena no nedaudzajām Eiropas pilsētām, kur iespējams ne vien elpot jūras gaisu, bet arī vienlaikus baudīt priežu meža aromterapiju – trešdaļu pilsētas veido mežs, turklāt liedags šeit aizslēpies aiz skujkokiem apauguša kāpu vaļņa. Mežs vārda vistiešākajā nozīmē ienācis pilsētā, piešķirot tās ritmam mieru un harmoniju, savukārt tās iemītniekiem un viesiem – mūsdienās tik trūkstošo līdzsvara sajūtu. Savvaļas mīļotāji var doties pastaigā pa kādu no Jūrmalas dabas takām, kuru tīklojums stiepjas cauri seniem mežiem un vēl senākiem purviem.

7. Jūrmalas garšu buķete

Jūrmalai ir sava garša, kur dažādu gastronomijas kultūru tradīcijas savijušās ar tikai šeit rodamo unikālo savvaļas dabas buķeti. Kūrortpilsētas restorānu ainā savu nospiedumu atstājusi gan vēsture, gan šodienas modes tendences, gan leģendāra vietējā klasika, gan jūrmalnieku ikdienas rituāli. Jūrmalas gastronomiskie klejojumi var aizvest uz lielisku maltītes vietu kāpās vai upes malā, kur, izbaudot ēdienu, rimti var vērties garām slīdošās jahtās un ļauties dabas brīnumiem. Tikpat vienkārši iespējams nokļūt kaukāzisku noskaņu piepildītā teritorijā vai sastapties aci pret aci ar Austrumu eksotiku. Var ļauties ceļojumam laikā un katapultēties padomju pagātnē. Un var arī palikt kosmopolītiskajā šodienā, kur itāļu un franču virtuves dominante ir pašsaprotama parādība.

8. Kultūras un mākslas daudzveidība

Jūrmalas vēsturiskās estrādes un koncertdārzi jau vairāk nekā gadsimtu snieguši neordināru brīvdabas koncertu piedzīvojumu. Arī mūsdienās nevainojamā simbiozē ar dabiskās gaismas scenogrāfiju un attālām kaiju klaigām mūzika priecē atvērtajā Dzintaru koncertzālē, pludmalēs un estrādēs. Vēstures cienītājiem būs interesanti apmeklēt Jūrmalas muzeju, kura krājumā ir vairāk nekā 60 tūkstoši priekšmetu, kas stāsta par dzīvi kūrortā no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdienām, senās Jūrmalas pastkartes, ievērojamu mākslinieku darbi.

Jūrmalā ir vairākas galerijas un izstāžu zāles, kur var ne tikai iepazīties ar vietējiem māksliniekiem, bet arī piedalīties meistarklasē un izveidot pašam savu mākslas darbu. Turklāt, sekojot pasaules tendencēm, māksla Jūrmalā ienāk arī publiskajā telpā, piemēram, par laikmetīgās mākslas telpu kļuvusi viena no aktīvākajām dzelzceļa stacijām – "Dubulti".

9. Romantisku saulrietu burvība

Saulriets ir izrāde, kurai nevajag biļeti, un baltā pludmale, kurā uzlasīt gliemežvākus piemiņai, ir labākā vieta, kur to vērot. Pat ja ziema ir laiks, kad saule Jūrmalā neriet tālumā aiz jūras horizonta kā gada siltajā sezonā, bet vairāk pa kreisi, liedags un ūdens joprojām fotogēniski rotājas krāsu paletes rozā un oranžajos toņos. Jūrmalā pludmale ir 24 kilometrus gara un daudzveidīga. Klusu vietiņu, ja neskaita viļņu šalkoņu, sev atradīs ikkatrs.

10. Aktīva atpūta un sports

Saule, jūra, vējš, baltas smiltis, kilometriem garš liedags, priežu attīrīts gaiss – jau pati Jūrmalas vide ir kā radīta visdažādākajām aktīvas atpūtas izpausmes formām. Līdzās garām, mierpilnām pastaigām, tik vienkāršajam skrējienam un nūjošanai gar jūras malu, pa meža taciņām un cauri kāpām, pludmales volejbola vai futbola spēlei liedagā romantiski ekstrēmisti un vēja ķērāji izvēlas ūdensslēpošanu un veikbordu. Savukārt upmalā ir vairākas labiekārtotas peldvietas, pieejamas laivu, kajaku, sup dēļu un veikbordu nomas, kā arī izbraucieni ar upes kuģīti, senu burinieku un jahtām. Jūrmala Golf Club & Hotel zaļajās ārēs ir iespēja spēlēt golfu, bet tenisu un skvošu – Baltijā modernākajā tenisa centrā "Lielupe". Ziemā Jūrmalas pludmale pārvēršas sniegotā, 20 kilometrus garā distanču slēpošanas trasē, slēpotāju pilnas ir arī priežu mežiem klātās kāpas un dažreiz pat aizsaluši Lielupes līkumi.

11. Kūrorts katram gadalaikam

Jūrmala ir unikāls galamērķis it visos gadalaikos. Vasarā Jūrmala dzīvo klasisku piejūras kūrortpilsētas dzīvi. Pavasarī un rūdenī uz pilsētu atbrauc tie, kas vēlas baudīt mierīgu un nesteidzīgu atpūtu pie dabas, uzlabot veselību un atjaunot enerģiju. Pludmale šajā laikā ir ideāli piemērota velobraucējiem, nūjotājiem un pastaigu mīļotājiem. Atnākot ziemai, kūrortā valda pirmssvētku kņada, un Dzintaru mežaparks ar tūkstošiem lampiņu pārvēršas par sniega pasaku, Jomas ielā iemirdzas pilsētas Ziemassvētku egle, bet vietējas kafejnīcas un restorāni lutina atpūtniekus ar gardiem ēdieniem un karstiem dzērieniem.

Ūdens priekus aukstajā sezonā var izbaudīt "Līvu Akvaparkā" vai kādā no daudzajiem SPA kompleksiem, kur pēc ziemīgas pastaigas var sasildīties minerālūdens vannās vai atcerēties vasaru, plunčājoties baseinā ar siltu jūras ūdenī.

JŪRMALAS VĒSTURE

Zvejniecība

Zvejnieku laivas un tīkli liedagā izsenis bijusi raksturīga Rīgas līča piekrastes ciemu ainava. Līdz pat 19. gadsimta 30. gadiem, kad strauji attīstījās Rīgas Jūrmalas peldvietas, zvejniecība bija galvenā vietējo iedzīvotāju saimniecības nozare. Rīgas Jūrmalas zvejnieki nodarbojās gan ar jūras, gan upes zveju. Upē zvejoja plaužus, līdakas, vimbas, zušus, jūrā – reņģes, butes, lucīšus un ālantus. Zvejnieku labklājība pastāvīgi bija atkarīga no veiksmes, laikapstākļiem un zivju populācijas pieauguma, tādēļ jau kopš 19. gadsimta sākuma, izzūdot vairākām upes zivju sugām, vietējie zvejnieki attīstīja arī citas saimniecības nozares – dārzeņu audzēšanu un piensaimniecību. Pieaugot vasarnieku skaitam Rīgas Jūrmalā, daudz ienesīgāka un pastāvīga ienākumu gūšana bija peldviesu izmitināšana.

Tomēr līdz pat 20. gadsimta beigām zvejniecībai bija ievērojama loma jūrmalnieku dzīvē – gadsimta sākumā tika nodibināta Rīgas Jūrmalas Zvejnieku sabiedrība, kas padomju varas gados pārtapa par zvejnieku kopsaimniecību "Uzvara", bet kopš 1991. gada tās nosaukums ir  AS "Jūras līcis" un tā nodarbojas arī ar zivju pārstrādi. 

Kūrortpilsētas aizsākumi 

18. gadsimta 30. gados Kaugurciemā ieradās pirmie peldviesi. Tas bija laiks, kad veidojās pirmie piejūras kūrorti Anglijā un Francijā. 1812. gada Krievijas–Francijas kara darbība pārtrauca Kaugur- ciema peldvietas attīstību, un vēlāk kūrorts turpināja veidoties tuvāk Rīgai – Dubultos. Sākotnēji peldviesi apmetās zvejnieku mājās, bet, attīstoties transporta satiksmei un – kopš 1877. gada –  jo īpaši dzelzceļam, Jūrmalā vērsās plašumā vasarnīcu būvniecība, izveidojās pirmās sanatorijas un silta jūras ūdens vannu iestādes. 1834. gadā Dubultos uzcēla tā dēvēto Dīveļa viesnīcu, kas kļuva par apkaimes saviesīgās dzīves centru, 1847. gadā –  pirmo kūrmāju. Jūrmalā tolaik nebija savas pašvaldības, tāpēc vasarnieki veidoja peldbiedrības (Badegesselschaft), kas rūpējās par peldvietu labiekārtošanu, algoja orķestri ballēm un koncertiem, kā arī ārstu peldsezonai. 

Dzelzceļa izveide

Liela nozīme kūrorta attīstībā bija 1877. gadā atklātajai dzelzceļa līnijai Rīga – Tukums, kas ir viena no senākajām dzelzceļa līnijām Latvijā. Turpmāk Jūrmalā ar vilcienu regulāri ieradās liels skaits cilvēku un tā kļuva sasniedzama arī ceļotājiem no attāliem Krievijas impērijas apgabaliem. Dzelzceļa pieturas Jūrmalā veidojušās atbilstoši peldvietām, kas attīstījās seno zvejnieku ciemu vietā (mūsdienās to ir 14 – no Priedaines līdz Ķemeriem).

Dzelzceļa pieturu virtene Jūrmalas teritorijā kopumā veido 14 arhitektonisku veidolu eklektiku –  no 19. gadsimta beigās celtās Pumpuru stacijas koka ēkas līdz 20. gadsimta 70. gadu betonā sastingušā jūras viļņa būvformai Dubultos.

Ķemeru kūrorta uzplaukums 

18. gadsimta beigās mediķu ievērību guva Ķemeru sērūdens avoti, ko apkārtnes iedzīvotāji izsenis bija izmantojuši ārstniecībai. 1818. gadā tika veikta pirmā Ķemeru sēravotu ķīmiskā analīze. Sākotnēji pacientus Ķemeros uzņēma vietējā mežziņa mājās, kur sērūdeni no avotiem veda spaiņos un mucās, tad sildīja un piedāvāja peldes ozolkoka baļļās. 1838. gadā ar Baltijas ģenerālgubernatora fon der  Pālena gādību tika panākts finansiāls atbalsts no valsts un iedalīta zemes platība kūrorta attīstībai, tādēļ šo gadu uzskata par  Ķemeru kūrorta oficiālo dibināšanas laiku. Laikposmā no 19. gadsimta beigām līdz Pirmā pasaules kara sākumam Ķemeri piedzīvoja strauju uzplaukumu – tika izveidotas sērūdens un dūņu vannu iestādes, ierīkots kūrparks un tramvaja līnija, kas Ķemerus savienoja ar Jaunķemeru pludmali. Pirmā pasaules kara laikā Ķemeri četrus gadus atradās frontes joslā un kūrorts tika pilnībā nopostīts. Jaunu uzplaukumu Ķemeri piedzīvoja Latvijas brīvvalsts laikā, īpašu popularitāti iemantojot 1936. gadā uzceltajai Ķemeru kūrorta viesnīcai.

Pēc Otrā pasaules kara, padomju okupācijas periodā, Ķemeros uzcēla virkni sanatoriju, kas uzņēma pacientus cauru gadu. Šeit ārstēja kaulu un locītavu, ādas, ginekoloģiskās un nervu sistēmas slimības.

Kultūras fons 

Augot kūrorta popularitātei un palielinoties vasarnieku skaitam, uzplauka arī kultūras dzīve. Vasaras koncerti Dubultos notika jau kopš 19. gadsimta 40. gadiem. 1870. gadā mūzika sāka skanēt arī Majoros – Horna viesnīcas dārzā, 1879. gadā šeit notika pirmais simfoniskais koncerts Jūrmalā (atskaņoja Bēthovena Piekto simfoniju). 1897. gadā aizsākās koncertdarbība Edinburgas kūrmājā (mūsdienās Dzintaru koncertzāle).

Ievērojamas personības

Jūrmalu par dzīves un radoša darba vietu allaž izvēlējušās daudzas Latvijas kultūras personības –  arhitekti, mākslinieki un mūziķi. Jūrmala nesaraujami saistīta ar Raini un Aspaziju – latviešu kultūras dižgariem. Jūrmalā, Lielupē, joprojām radoši strādā viena no izcilākajām latviešu māksliniecēm Maija Tabaka, savukārt klausītājus Dzintaru koncertzālē aizvien priecē tikšanās ar pasaulē pazīstamajiem mūziķiem jūrmalniekiem – pianistu Vestardu Šimku, vijolniecēm Elīnu Bukšu, Paulu Šūmani, Vinetu Sareiku un citiem.